Paplašinātā meklēšana

‡ kràmis ² Sonnaxt, = krãms 1.

Avots: EH I, 645

àizridêt, -ât, tr.,

1) seinen Kram
(ridas) wegbringen, beseitigen, entfernen überhaupt, so von unangenehmen Gästen: tikkuo viena banda aizridē̦ta pruom, te uotra atkal kaklā Laps.;

2) aizridât, (mit allerlei Kram) verstopfen, verdämmen, versperren:
viņš ar saviem krāmiem durvis tā aizridājis, ka nemaz vairs istabā nevar tikt K.; einen Graben oder Bach verstopfen oder zudämmen Mag. XIII, 2, 64.

Avots: ME I, 46

[garbažas (?) "grabažas, krāmi, rīki": mūrnieks nāk narbažām ruokā Nitau.]

Avots: ME I, 601

klams: ein fauler Mensch Saikava (gesprochen: kloms); "kas ne˙kā nejē̦dz" Marienhausen; klami Schwanb. "krāmi". Wohl aus r. хлам "Kram, Gerümpel"

Avots: EH I, 609, 610

krãms,

1) der Kram, das Ger"umpel, die Kleinigkeit:
tā dē̦ls ieraudzījis pūsli un vēl dažus citus krāmus Etn. III, 16. ja neturi cita krāma, liec meitiņu piede̦vām BW. 14611, 3. cik es apdzeŗu, tas pie maniem ienākumiem krāms A. XXI, 270;

2) ein altes, verachtetes lebendes Wesen, ein Mensch, ein Pferd:
kuŗu meitu bildināju, tā atsaka: pruojām, krāms! BW. 15279. ve̦lni, ve̦cie krāmi! 13167;

3) der Pl. krãmi in Trik. [und Ekau], das Eingeweide geschlachteter Tiere.
[Nebst estn. (k)rām aus mnd. kram "Kaufmannsware."]

Avots: ME II, 266

krepeči,

1) = kre̦puči, Schleimauswurf Etn. IV, 98, Fest., [Nerft, krepeči Zb. XVI, 217];

2) allerlei Kram, Abfälle:
trešais stūris bij piekrauts šādiem tādiem krāmiem, krepečiem un ratiņu dreimaņu lietām Latv., Lub. [šur tur starp krepečiem atradās pa sentē̦vu kuoklei Austriņš M. Z. 7;

3) nom. s. krepecis Nerft "tītara apakšējā sekste."]

Avots: ME II, 273

‡ snàidas ² Erlaa "samē̦rā gaŗi, nestingri, luokani, nederīgi nuome̦sti krāmi (lupatas, salmi, diegi u˙c.), kas pinas pa kājām vai duŗas acīs": nuokārušās tādas s. gar sienām.

Avots: EH II, 541

sumpatas "dažādi drēbju gabali" Grünh., "allerlei Kram und Kleider" (mit um̃ ) Bershof; "mazas lietas un krāmi (apkārt ceļuojuošiem amatniekiem)" Naud.; Wolleabfälle nach dem Tocken; alte, zerfetzte Kleider (mit um̃ ) Mitau, Siuxt.

Avots: ME III, 1121

supata,

3): supatas "krāmi, lupatas" Dobl.: tâ pēra, ka s. gāja pa gaisu Ziepelhof; Lumpen, Fetzen, alte, abgetragene Kleider Stenden.

Avots: EH II, 603

tar̃ba AP., Bershof, Wolm., Dond., Selg., Wandsen, (mit àr ² ) Bers., Kalz. u. a., tar̂ba ² BL, Brotsack, Quersack, Tonister, Jägertasche U., "= ķesele" Lieven-Bersen, Hafer- oder Mehlsack für Pferde Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule v. J. 1927 , S. 617, Peb., Wolm., ein Fischersäckchen: medību tarba A. XXI, 534. nabaga tarba - gŗūta tarba RKr. VI, sak. v. 563. mēles te īste̦nā glābēja tarbā LP. 1V, 52. labāk ietu nabaguos ar tarbām apkārt VI, 120. pasniedza . . . tarbu iz alkšņa mizas taisītu Blaum. Pie skala ug. 127. dažādiem krāmiem piebāztu tarbu Poruk III, 20. raisīdama savu adīkļa tarbiņu Turg. Muiž. per. 144. iekūņuo savas uoliņas kā zīda tarbiņās A. XX, 42. ak tu ve̦ca nieku tārba! BW. 23438 var. ziepju tarba 23438, 2. me̦lu tarba, comm., Lügner(in) Mag. XIII, 2, 50. tar̃ba Bauske "= pļāpa". mātītes tarba, ein Schimpfname. Nebst li. tarbà "eine grössere Tasche" aus r. тóрба "Futtersack."

Avots: ME IV, 132

utene,

1) auch utenis, der Trodelmarkt: e̦suot pulksteni utenē pārdevis B. Vēst. stiepti... uz uteni kâ ve̦ci krāmi;

2) Plur. utenes, Läusekraut
Dr.

Avots: ME IV, 310