kramplauzējs

kram̃plaûzẽjs, kram̃plaûzis, krampju laûzẽjs od. lauzis BW. 13548, ein Dieb, eig. ein Krampenbrecher: pē̦rn precēja zirgu zaglis, šuogad krampju lauzējiņš (Var.: kramplauzējs) BW. 15631.

Avots: ME II, 258