kratinât [li. [kratìnti], tr., freqn. zu krēst, wiederholt schütteln U.

Avots: ME II, 261

kratinât, ‡

2) "ielikt guļkuokus stabu gruopējumā" Frauenb.; ‡

3) füttern (Menschen und Tiere)
Frauenb.: tā cūka ē̦d tik daudz, ka kratinādams nevar piekratināt.

Avots: EH I, 643