Paplašinātā meklēšana

iekrauja: aiziesim uz kalna iekrauju puķes palasīt Laidsen.

Avots: EH I, 522

iekrauja, iẽkŗaûja ² MSil., der obere Rand des Abhangs einer Schlucht.]

Avots: ME II, 29

I krauja "der dicke Rand einer Sense" Nerft. - Zu krauna II.]

Avots: ME II, 262

II krauja, ‡

2) eine kleine Bodenerhöhung
(mit aû ) Linden in Kurl.: kraujām ir cietas apakšas, krūtēm tukšas. man pa tādām kraujām bij jāstaigā.

Avots: EH I, 643

II krauja, kraujš, der Haufe L.: akmeņu, mākuoņu kràujas C., Druw., [Arrasch, Bauske]; kalnu kraujas Rainis. Zu kraut.

Avots: ME II, 262

III kràuja C., Arrasch, kràujš [Wenden, kràujs ² Lis., kraûjš ² Nigr., kraûja Jürg., N. - Peb.], der steile Rand des Ufers, steiles Ufer Adsel: baznīcu gribējuši celt uz upītes kraujas LP. VII, 373. Gaujas krauji (Var.: krati) man aŗami BW. 27994. Gaujas kraujš ze̦ltu ne̦s 30769, 2. aiz Ventiņas uz kraujiņa (tur aug mans arājiņš) 10682, 1. ūdens šāvās... nuo stāvā krauja Vīt. 13. [iegāzās nuo kraujas jūŗā Glück Markus 5, 13. - - Nebst krauta, kraulis "steiles Ufer" wohl zu apr. krūt "fallen" und ae. hréosan, an. hrynia "fallen", s. Zupitza KZ. XXXVII, 388 und Walde Wrtb. ² 664. Vgl. auch krûlis.]

Avots: ME II, 262

nuõkrauja, der Abhang: upes malā, nuokraujā, bija avuotiņš A. XII, 764. šā kalna nuokraujā redzama milzīga akmeņu kaudze LP. VII, 1320.

Avots: ME II, 801

pakrauja Dond., pakraulis, steiler Uferrand, der Ort unter dem Ufer: ar dieviņu mīļa upe ar tām zaļām pakraujām! RKr. VI, 107. izdze̦nādami nuo zaļas pakraujas slaikās līdaciņas Janš.

Avots: ME III, 48

‡ II skrauja "stāvs, nuobrucis krasts" N.-Schwanb., Sessw.; ein steiles Flussufer Grawendahl; "stāva vieta, kritums" (mit aû ) Mar.

Avots: EH II, 507

skraûja ² : suņi skrauju dze̦n (= iet skraujā) Wessen (?).

Avots: EH II, 507

skraûja ² Nigr. u. a., ein interjektionaler Zuruf (auf der Jagd) an Jagdhunde. Nach Vank. ist skrauja das Geheul der Jagdhunde auf der Hasenjagd: nu iet skraujā (saka, kad suni kaukdami dze̦n zaķi).

Avots: ME III, 888

kãpele, eine Deminutivform von kãpa I,

1) der Haufe:
mē̦slu kāpele Wain., Frauenb., [Dunika]. uz lauku izvedis, izgāzi šuo ve̦zumu uz trim kāpelēm Gaw. vienā kāpelē (čupā) skaidri graudi, uotrā - juo lielā - pe̦lnu vien LP. VI, 648. attecēja rauga māte, sajauc visu (d. i. miežus, apiņus) kāpelē BW. 19726, 4. kraujat (akmeņus) kāpelēs Tr. IV, 213; [dẽļu, baļķu kãpele Stenden (gewöhnlich von paraleler Lage der Bestandteile)]; malkas kāpele Brasche, Dr., Wid.;

2) eine kleine Grube im Schnee auf der Schlittenbahn:
kamanas sitas pa kāpelēm Serb.

Avots: ME II, 192

I kràujš [Drosth., kraûjš ² Lautb.], steil: krauja veta II. Makk. 10, 34. cērt (kārtis) kraujā (Var.: straujā) kalniņā BWp. 1669, 2. uzle̦cu uz kraujuo klinti Rainis. krasti pieņē̦muši vēl kraujāku izskatu Balss.

Avots: ME II, 262

II kraujš, s. krauja II und III.

Avots: ME II, 262

kràulis C.,

1) kraûlis Mar., kraûlis ² Zabeln, Līn., krauls, Absturz, steiles Ufer, Bergwand:
pilni krauļi piesē̦duši ventinieku zeltenīšu BW. 30023. pilni krauļi ievu ziedu 14579. kruogs atruodas uz upes krauļa Lautb. pa dienu ķeŗ vēžus kraulu alās Etn. III, 96;

2) ein verfaultes Holzstück, ein Baumstumpf, Wurzelstück
[kraûlis Jürg., Arasch]: ve̦lni samukuši nuoras malā krauļu (čakārņu) gubiņā LP. VII, 489. upīte, kas pa siekstām un krauļiem tecēja caur purvāju Saul. var ņemt kaut kādu zariņu vai apgraulējušu kraulīti Vīt. 70;

3) krauli, Schmierbrand (tilletia caries)
RKr. II, 79. [In der Bed. 1 zu krauja III.]

Avots: ME II, 263

II krauna "pē̦da pie izkapts" Etn. IV, 97; der obere, dicke Rand der Sensenklinge [Wessen], krauns Dubena, Gr. - Buschhof: ar šuo izkapti ne˙maz vairs nevar pļaut: krauna vien palikusi Selb. [Nebst krauja I wohl zu li. kr(i)aũnos "das Heft eines Messers," wozu Berneker Wrtb. I, 631.

Avots: ME II, 263, 264

kraũt,

1): k. līdumu - auch Ramkau. Refl. -tiês,

1): sniegs kraujas Segew., es schneit sehr dicht.
klints tam pretī kraujas Kr. Barons;

2): sich werfen
("sparīgi likties"): saimnieks kraujas iekšā ūdenī līdz vidučam Seyershof;

3): auch Kaltenbr.

Avots: EH I, 644

kŗaũt [auch Dunika, Lautb., Wandsen, Gr.-Essern, Lutr., Selg., Nigr. (li. kriáuti)], kŗaũju od. kraũnu, kŗãvu, tr.,

1) häufen, laden, packen, fleihen:
labību, sienu ve̦zmā, sienu gubā, malku asīs. krauj man pilnu ve̦zumiņu Ltd. 1144. līdumu od. uguni (U) kŗaut, beim Roden od. Küttisbrennen die brennenden Haufen bereiten: kraun māsiņa raudādama tautu līstu līdumiņu BW. 26014. vainu kŗaut uz kādu, auf jem. die Schuld schieben: vainu pats uz sevi krauji Adam.;

2) [kŗaũt Dunika], hauen, schlagen:
kŗauj viņam reiz gar ausīm! Refl. -tiês,

1) sich häufen:
sniegs pa kupenēm kraujas Lundberg;

2) sich legen, sich setzen:
ai ve̦cā māmiņa, kraunies vietā BW. 1566. tec kājām, mana Laimiņa, nekraujies ve̦zumā 9267;

3) virsū kŗauties, sich aufdrängen:
kuo nu kŗaujies man virsū? [Nebst krūties, kŗava, krūts, kruva wohl zu slav. kryti "decken", krovъ "Dach", an. hraun "Steinhaufen" und vielleicht an. hrūga, ir. crúach "Haufen", ae. hréac "Kornhanfe" (s. le. krûce) u. a., s. Zupitza Germ. Cintt. 123, Fick Wrtb. III4, 107, Bugge KZ. XIX, 420, Bezzenberger BB. XVI, 246 Berneker Wrtb. I, 633, Traatmann Wrtb. 140, W. Schulze KZ. L, 275.]

Avots: ME II, 296

krauta, das Ufer: stāvēja upes krautā. [Zu krauja III.]

Avots: ME II, 264

II krava, das Ufer Für. Zu krauja II.]

Avots: ME II, 264

krûlis Lub., ein verfaultes Holzstück: pineklis atsizdamies pret krūli nuokrita JR. IV, 158. viņš sāka skriet, uzskriedams virsū lieliem ve̦cuo ce̦lmu krū-ļiem JR. IV, 153. [Urspr. wohl.: etwas Gefallenes; in diesem Fall zu krauja III.]

Avots: ME II, 292

mîkstzeme *, weicher Boden: klintaina jūŗmala būs krauja un augsta, mīkstzemes - pa laikam lē̦ze̦na un ze̦ma Konv. 1499.

Avots: ME II, 643

‡ nedižs, = nediže̦ns (auch fig.): kam tu mani iesavedi nediž(e̦n)ā vietiņā? ceļam[i] luogi, ce̦ļam[a]s durves, aizkraujami laidarvārti Tdz. 48299.

Avots: EH II, 11

neliekams, Part. Praes. pass. pass. zu likt, ungeheissen, unaufgefordert: kam tu nesi neliekama? BW. 995, 1. kraujas virsū dieva neliekams Alm. tas nu gan dieva neliekamai ["?"] Indriķī iekuodies Deglavs Vec. pilsk. 88. [Zur Bed. vgl. etwa li. nelémtas "gegen Gottes Ratschluss seiend; ungerraten".]

Avots: ME II, 721

niêdre [auch Wolm., PS., C., Schujen, Ruj., Līm., Nigr., Sessw., Fossenberg, Grosdohn, Marzen, Stirniene, Annenhof bei Mar., Schmarden, Ellei, Wirginahlen, Matk., Jürg., Gr. - Essern] (li. nèndre.), niêdra, [niedra Serben, Marzenhof, Plm., Gotthardsberg, Alt - Laizen, Erwahlen, Sackenhausen, Hasau, Kreuzb., Ekau], ņiedra BW. 11059; 15143; 17550, 3, [Lis., N. - Peb., ņiedra Meselau], ņiêdre [Kl., ņiedre Lubn., Bers., Oselshof, Setzen], BW. 4261; 5037; 13234; 28429; [25915], niedrs L., Ruj. n. BW. 26544; BWp. 1217,

1) das Rohr, Schilf (phragmites communis);
kraujas niedre, Uferriedgras (calamgrostis litorea) RKr. II, 68; Vāczemes niedra, spanisches Rohr Mag. XIII, 3, 65. Sprw.: luokās od. šaubīgs kâ niedra. sāpes lai iznīkst kâ purva niedre. es meitiņa kâ niedrīte BW. 10569;

2) niedrs, der Lauf an der Flinte
L.;

3) der Rohrstock, Spazierstock
Stud.: kurpes kājā, niedre ruokā BW. 33636. [Zu ai. nada-h. "Schilfrohr", wenn ai. nad - hier aus nṇd -(?), oder wenn balt. nend - heir (mit Reduplikation) aus nen(e) d - (vgl. zur Reduplikation mir. nenaid "Nessel" vgl. auch Jacobsohn Arier und Ugrofinnen 91).]

Avots: ME II, 749

I nùotenterêt: (guovs) pa kraujas nuogŗuvumu nuotenterēja ... lejā Jaun. Ziņas 1938, № 152.

Avots: EH II, 100

pakrave, = pakrauja: tas gan nuovirzās nuo lielceļa un iet labāk pa upes pakravi, kuŗa apaugusi ar krūmiem De̦glavs Rīga II, 1, 52.]

Avots: ME III, 48

pãrgudruôt, tr., intr.,

1) überlegen:
kāds putnē̦ns kuokā uz krauja ar biedri pārgudruo JR. IV, 94;

2) klügelnd, studierend überanstrengen:
galvu Akur.;

3) an Klugheit übertreffen, meistern, -hofmeistern
L.: viņš visus grib pārgudruot, er will alle meistern U. [Refl. -tiês, sich klügelnd überanstrengen; zu schlau sein wollen: tirguotājs šai lietā pārgudruojies.]

Avots: ME III, 156

pìekraũt, pìekraũt, vollpacken, vollladen : Sprw. pats piekrāvis, pats aizvilksi. smagi piekrautie rati Alm. ve̦zumi, piekrauti ar liniem Jaunā Raža IV, 49. sēdās pie galda, kas jau bija klāts un piekrauts ar karašām... BW. I, S. 187. ābelīte pilnus ziedus piekrāvuse BW. 7737. Refl. -tiês , sich sattessen: krietni piekraujas LP. VII, 103.

Avots: ME III, 259

pluñkšis C., plun̂kšis PS.; Golg., Jürg., plun̂kšķis Saikava, plunkšiens, plunkšķiens, plunkšķējiens das einmalige Plätschern; der Schali, der .beim einmaligen Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: iegrūstuošā krauja plunkšķiens RA. kaste ar visu naudu ievē̦lusies aparā ar lielu truoksni un plunkšķējienu JR.

Avots: ME III, 358

ruñga Ruj., Salis, Serbigal, AP., Wolm., Līn., rùnga ² Kl., Prl., Nerft,

1) eine Runge, ein Knüttel, Knüppel, Prügel:
Sprw. tas viņam tik˙pat kâ ar rungu pa sāniem. ne ar rungu nenuositīsi! Kav. - rungu tilts, eine Knüttelbrücke Oppek. n. U., Bielenstein Holzb. 715 (mit Abbild.);

2) ein Teil des Wagens Nerft; die auf dem Achsenende ruhende Stütze der Wagenleiter
Bielenstein Holzb. 550, U. (ratu runga od. ruņģa), Kalleten (ruñgs); rungas, Knüttel, die zum Höhermachen u. zur Erweiterung des Wagens benutzt werden, um ein grösseres Fuder aufladen zu können (vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S.550): kad ve̦zumus kraujam, tad ņe̦mam 4 pāŗi rungu līdzi, lai varē̦tu pietaisīt ve̦zumu Selb. rungas taisīt od. ietaisīt, die Knüttel auf dem Getreidewagen befestigen und daraufhin das Getreide aufladen Grünh. - vienas rundziņas tik bija, es war nur ein kleines Fuder, das nicht hoch reichte Biel. n. U. Nebst li. rùngas "Wagenrunge" und estn. rung dass. aus mnd. runge dass.

Avots: ME III, 561

šķaîdît Wolm., Drosth., Saikava, Lubn., Bers., Golg., (mit aî ² ) Bershof, Dunika, Dond., Salis, Selg., Widdrisch, Iw., šķàidît ² Kl., -u, -ĩju, freqn. zu šķiêst,

1) zerdrücken, dass es aufspritzt: zerstreuen:
iet laiviņa putuodama, baltus viļņus šķaidīdama BW. 30943. tas dzirkstes apkārt šķaida MWM. VIII, 85. ve̦lni drāž virsā, a jis škaida vien..., - par laiku juos piekraujas liela skaudze Pas. V, 297 (aus Welonen);

2) vergenden, vertun.
Refl. -tiês,

1) intensiv šķaidīt 1; (auseinandergehend) aufspritzen
(intr.): elle šķaidās savām liesmām MWM. VII, 349. gāzt, ka viss šķaidās Rainis Uguns un nakts 42;

2) vomieren
Wessen;

3) mit Geld, Reichtum um sich werfen
(fig.): kur tāds pliksānis tâ uz reizes var ar naudu šķaidīties? Duomas III, 20. apraktuo naudu ve̦lns glabājuot, tādēļ tam e̦suot tik daudz kuo šķaidīties Etn. I, 116. Für skaidît mit dem šķ- von šķiêst.

Avots: ME IV, 21

skraujât, -ãju, rufen, schreien: viņi skraujā pēc palīga Hasenpot. Wohl von skrauja abgeleitet.

Avots: ME III, 888

‡ skraujš,

1) steil
(zu erschliessen aus paskraujš);

2) "ātrs" Sessw.: viņš skraujas dabas.

Avots: EH II, 507

I slita Döbner n. U., Infl., Odsen, Wessen, slits Lubn., Zaļmuiža, Nerft, ein aus liegenden Hölzern gemachter Zaun (auch: slitu sētiņa Wessen); slits Nerft, ein aus Fichtenzweigen geflochtener Zaun; slitiņa U., ein Sprickenzaun; slita Nötk., Mar., Lös., N.-Peb., Fest., Bers., Laud., Tirsen, Memelshof, slite (li. šlitė(s) "Leiter"), eine Art Geländer zum Anbinden der Pferde; ein Geländer überhaupt; slita, der Kirchhofswall Bers., Laud.; eine Mauer (gemauerter Zaun) Valdis Stabur. b. 12: piesien zirgus pie slitas! Mar. n. RKr. XV, 136. Jānis atraisīja zirgu nuo slitas Blaum. pagalmā pie slites viņš ieraudzīja sava saimnieka pajūgu Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 135. zirģelis laukā grauž slitu Austriņš Nuopūtas vējā 66. se̦nāk te bijis ... sakņu dārzs un tam bijis arī slits vis˙apkārt Jauns. M. dz. 82. gar pašu klints krauja bij ietaisītas vieglas kuoka slitas Vēr. II, 157. - plur. slitas, zwei an ein im Bau begriffenes Gebäude angelehnte dicke Pfähle zum Hinaufziehen von Balken Kalz. - Nebst li. pãšlitas "obliquus", šlìtė oder šlitis "Garbenhocke", gr. χλίος "Hügel" u. a. zu slìet, s. Meringer IF. XVI, 122 und Pedersen Vergl. kelt. Gr. I, 121.

Avots: ME III, 932, 933

I tacis U., Mag. III, 1, 128, A. XX, 947, Adsel, Grünhof, Neugut, Nötk., Zarnikau, Salis, Stenden, Stockm., Sauken u. a., tace U., Seew. Mag. XIII, 41, die Fischwehr U., "akmeņu un kuoku krauja upē" Saikava (tacis), "aizžuoguojums zivu ķeršanai nuo mietiem un iepītiem žagariem; starpās atstāti vārti, kur ieliek venteŗus" um den Lubahnschen See (tacis): tačus ierīkuojuot, vis˙pirms nuostāda akmeņiem nuokŗautus "âžus" ar pierēm pret straumi; gar āžu kājām piestiprina divas kārtis, pie kuŗām tad pieslien ap 5-6 pē̦das augstus un ap 2-21/2 pē̦das platus "tāriņus" (redelītes, kuŗām laši nevar izlīst cauri), tâ ka laši iedami pret straumi visur atduŗas pret šiem tāriņiem un tâ beidzuot atruod vienīguo izeju, kas ieve̦d "būrī" Üxkül. zvejnieks upītē ietaisījis taci un tacī licis tīklus LP. VII, 1311. upi ne˙re̦ti aizžuoguo ar tâ sauktuo taci Konv. ² 2841. pe̦lduošuos kuokus zvejuo kuopā pie tacēm, kas sastādās nuo viņiem pašiem Kaudz. sāls acī; čūska tacī Birk. Sakāmv. 132. spuraina bārda, de̦guns kâ tacis Lapsa-Kūm. 149. Le. tacis wahrscheinlich aus *taciss = li. takišas "eine Lachswehre", resp. (haplologisch) aus *tacisis = li. (in Kvėdarna n. Pon. gov. II, 27) takišỹs dass.; vgl. auch apr. takes "Wehr" und dazu Trautmann Apr. Spr. 444 f. Nebst le. ietacis dass. nach Petersson Vergl. slav. Wortstud. 41 f. (als ein Geflecht) zu arm. ťeḱel "to twist, to warp" u. a.; anders (zu le. tecêt) Miklosich Etym. Wrtb. 348.

Avots: ME IV, 121

I žàvât ² , Refl. -tiês: pa abām pusēm krauja žāvājas Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 54.

Avots: EH II, 818