kŗaukt, -cu, intr., hüstefn, krächzen: kuo tu kŗauc vienmē̦r? kraukļi krauc. [Vgl. li. kraukti "krächzen wie ein Rabe."]

Avots: ME II, 295

kraukt RKr. VII, 1270, 2, Interj., = kraũks.

Avots: ME II, 263

‡ II krankt (li. kraũkti), -cu Bērzgale, = krèkt ² 1: vārnas krauc.

Avots: EH I, 643