kre̦kuôt, hüsteln Kronw. n. U. [Zu krecêt II.]

Avots: ME II, 272

kre̦kuôt: tie turpināja savu ceļu kre̦kuodami (ächzend?) zem cūkas svara Veselis Netic. Toma mīlest. 132.

Avots: EH I, 648