kribināt

kribinât, tr., knibbern, nagen: viņš kribināja zuobu galiem manu muguru Stari II, 852. nekā ietu pie vācieša baltu maizi kribināt BW. 31877. duošu... vē̦lajā rudenī ciekurīšus kribināt 15614, 2. Refl. -tiês, knibbern: pats jau vien kribinājas MWM. VII, 39. [Vgl. knibinât und krubinât.]

Avots: ME II, 277


kribināt

kribinât: kaulus k. Tdz. 52386, 1. Refl. -tiês: apuž gultas kribinājas pele Seyershof.

Avots: EH I, 652