kritinât [li.
krìtinti "давать падать"], fakt. zu
krist,1) fallen lassen; kritināmas durvis, die Falltür Brasche.
kas viņus kritina (verleiten)
uz šīm indevēm? Pūrs III, 40.
Spreu und Korn durch die Windigungsgabel (kridžuklis) od. durch das Windigungssieb
(kre̦tulis) fallen lassen und sie so durch den Wind von einander trennen, sieben [Dond., Wandsen]:
saimnieks kritina piedarbā rudzus. naudas kārīga cilvē̦ka sarausumu viņā dzīvē kritina kre̦tulī, lai re̦dzē̦tu, vai kāda ārtava labdarībai arī zieduota LP. VII, 1196; [2) zum Fall zu bringen versuchen:
Reichvalds, nevarē̦dams Hāzim skuoluotāja darbā ne˙kā pieķerties, kritinājis viņu kā ērģelnieku Janš. Dzimtene
2 II, 340;
3) sich setzen lassen (Flüssigkeiten) Jürg.].
Avots: ME II,
282