krubinât, tr., nagen: man deva ragus krubināt BW. 31085, 3. dievs par suoda liek vēžiem tuo krubināt Duomas IV, 462. [Vgl. grubināt und] skrubinât.

Avots: ME II, 285

krubinât: auch Lems., Salis.

Avots: EH I, 659