Paplašinātā meklēšana

krustiskis (unter krustisks): auch Blieden n. FBR. XVI, 101, Orellen.

Avots: EH I, 661

apdiêgt, tr., ringsum antrakeln: panākstu meitas apdiedza precenieku jaunekļiem krustiski pār ple̦ciem dvieļus un cimdus piediedza pie ce̦purēm Jk. II, 45.

Avots: ME I, 81

‡ krustiškam Seyershof, Adv., = krustiski">krustiski: uotru lûku luoca k. pāri.

Avots: EH I, 661

krustisks, kreuzförmig, kreuzweise: krustiskā plaisa MWM. X, 330. Gew. als Adv. krustiski, krustiskis, kreuzweise: kad bērns neiet kājām, jeb iedams kājas liek krustiski, tad viņam ir pinekļi BW. I, 184. zirgiem pārsēju krustiskis baltu dvieli LP. VII, 401.

Avots: ME II, 289

‡ krustisku AP., Fest., Adv., = krustiski">krustiski.

Avots: EH I, 661

‡ krustiskus AP., Erlaa, Adv., = krustiski">krustiski: k. siet sagšiņu AP.

Avots: EH I, 661

II lẽze,

1): auch C., Kegeln, Serbig., Trik., Zögenhof; ‡

2) "zināms daudzums dziju, kas sakārtuotas krustiski aude̦klu šķērējuot un aužuot" Seyershof: aude̦kls bez lēzes nede̦r ebenda. kad uzvilkts aude̦kls stellēs, tad vajag diegus uz lēzes ("?") lumstiem samest AP.

Avots: EH I, 740

I lẽzêt,

1): "zināmu daudzumu dziju krustiski likt" Seyershof;

2): vadu l. laivā Segew.;

5): viel sprechen (besonders beklatschend)
AP. (mit ẽ ). Subst. lē̦zē̦tājs Grausden, ein unberufener Sittenrichter; ‡

6) "?": mazgramzdnieki runājuot "lē̦zē̦dami" FBR. IX, 90; ‡

7) "?" FBR. XI, 81.

Avots: EH I, 740

[mèiksts ^2, -s Kreuzb., Warkl., meĩksta Arrasch, meĩkste Bauske, eine Stange: puikas atrada gaŗās meikstis ar krustiski iešķe̦ltiem galiem. tās krievs lietuoja tuo ābuolu nuoņemšanai, kuŗi auga galuotnēs Valdis Stabur. b. 194. apiņu meiksts Kreuzb. Demin. mèikstiņas ² Warkl. "kleine Ruten od. Zweige, die halbkreisförmig geboden die Umzäunung eines Blumenbeetes bilden". Zu maigste.]

Avots: ME II, 591, 592

mèimeriski, mèimuriski, taumlnd: meimeriski, meimuriski iet. kājas iet tīri krustiski, meimuriski Rīg. Av.

Avots: ME II, 592

mitenieks, mit(i)nieks,

1) der Rossetauscher:
mūs[u] māsiņas precinieki sirmu zirgu mitenieki BW. 14249. tādam zirgu mitniekam (Var.: mītniekam, mietniekam 15211) 13253. mūs[u] brālīši, mitenieki, sajājuši kalniņā; mituoj[a] bē̦rus, mituoj[a] raudus, suola māsu piede̦vām 14448, 4;

2) mitenieki, durch doppelte Verschwägerung Verbundene:
kad divējiem ve̦cākiem ir katram dē̦ls un meita, kuŗi krustiski appre̦cas, tad tādus radus sauc par miteniekiem. Vgl. mite I.

Avots: ME II, 638

ņir̂bêt [auch Lis.], -u, -ẽju, intr., sich rasch bewegen, zucken, flimmern, schillemd glänzen: ņirb kājas krustiski, gar zirgu zirgam ejuot Sudr. E. ņirbēju pļavā kâ taurenītis mazs Kārst. gar abām pusēm ņirb gaŗām me̦lni stāvi AU. strautiņš ņirbēja un čurkstēja uz leju A. XII, 507. saules stari ņirbēja zilā gaisā A. XX, 952. šķē̦pi gaisā ņirbuot staruo, die Piken blinken flimmemd in der Luft Rainis. sniegs ņirb un vizuļuo A. XIV, 1, 32. ņirbēt ņirbēja zemenes Egl. kuoki, krūmi, mājas, viss kâ ņirbēt ņirb, gaiši apspīdē̦ts Tēv. viņam acis ņirbēja A. XVIII, 324. viņa ada, ka ņirb vien Etn. IV, 161. tad viņš suoļuoja ar īsiem, žirgtiem, ņirbuošlem suohšiem A. XII, 722. dzīvības strāva izdalās par visu manu augumu ņlrbuošiem vilnīšiem Vēr. I, I036. [kāpuostu Mārā kāpuostu kubuls ņirbuot ar kāpuostu sēklām Tirsen.]

Avots: ME II, 902

pine̦kls, pineklis,

1) die Fessel, namentl. die Fussfessel der Pferde:
dze̦lzu pine̦kli, eiserne Fesseln. Sprw.: kad tu pine̦klus sāktu ēst! izstaipa kâ pine̦klu Saul. III, 69. iedevis zirga pine̦klu LP. VI, l, 76. puišiem zirgu pineklīti (Var.: -iņus) BW. 32421 var.;

2) pineklis, eine Art geflochtenes Strumpfband
Bielenstein Holzb. 426 (mit Abbild.);

3) der Pl., ein Fehler am Bein:
bē̦rns, kam vēja pinekļai, iet tītaviskis JK. VI, 41. kad neiet kājām jeb iedams kājas liek krustiski, tad viņam ir pine̦kli BW. I, S. 184. In Lös. n. Etn. IV, 164 pine̦kli: slimība pie maziem bē̦rniem, kuo vecenes ārstē ar zirgu pine̦klu;

4) zaķu pinekļi, vinca minor
Etn. I, 30; saulguozes pineklis, umschreibende Bezeichnung der Schlange Dond. - Zu pît.

Avots: ME III, 219

‡ rùtiski ² Linden in Kurl. "krustiski": kāpusti sadēstīti r.

Avots: EH II, 390

šļuoka,

1) šļuõka Grünw., Gr. - Sessau, Salis, Widdrisch, Zögenhof, šļùoka ² Bers., Kr., Kreuzb., Lub., Saikava, Selsau, Warkh., Warkl., der Weg, den Vieh im Getreide eintritt
U., Grawendahl, Spur im tauigen Grase Lind. n. U., Kalz., Selb.; zusammenhängende Spuren von schmutzigen Füssen auf der Diele Kalz.: kur pīles gājušas pa pļavu, palikuse šļuoka Gr. - Sessau. pa kapu ve̦lk krustiski šļuoka D. 116, 64;

2) comm., einer, der mit schleppenden Schritten geht und sich dabei (mit Kot) besudelt:
kāpēc bij slapjā laikā jāšļuokā uz tirgu? kāda nu esi nuotaisījusēs kâ šļuoka! Druw. n. RKr. XVII, 81; wer Gras oder Getreide niedertritt; wer sich umhertreibt und wessen Worte oder Taten unangenehme Folgen haben (mit ùo ² ) Bers. Wohl aus sluõka II, vgl. stuokât I; anders Zubatý BB. XVIII, 265 und Būga LM. IV, 443. Das šļ- (für sl-) mag aus Wörtern wie šļaukas I 3 stammen.

Avots: ME IV, 80

spanda, das Band, das Pflugschar und Femern zusammenhält U., Etn. I, 121; das Eisen, das den Pflug zusammenhält Kronw. n. U. plur. spañdas Siuxt, Bershof, (mit àn ² ) Kl., eiserne Bänder, womit die Pfluggabel an die Femern angehängt ist Bielenstein Holzb. 468, "gre̦dze̦ni pie arkla" Fehteln, "(kuoka, dzelzs vai valga) arkla gre̦dze̦ni" Brucken, Lemburg n. Etn. II, 33, Naud., Wessen, Bestandteile des Hakenpflugs (mit añ ) Kr.-Würzau, "krustiski kuociņi vai dzelži, kas satur visu arklu" Nerft, Stricke Manz. Gespr.: astra stīgu spandu griežu, vasku lēju lemesnīcu BW. 30258. dieva dē̦li (arklam) spandas vija 30260. arkls gājis līdz spandām zeme Jauns. III, 30. Wenn echt baltisch, als ein Lituanismus resp. Kuronismus zur Wurzel von spuosts, s. Persson Beitr. 413, Meringer WuS. I, 180 f., Watde Vrgl. Wrtb. II, 661.

Avots: ME III, 984