krusttēvs
krusttẽ̦vs, krusta tẽ̦vs,
1) der Taufvater;
2) der Pate:
krusttē̦vi (kūmi) gāja uz mežu līksti cirst BW. I, S. 173. agrākuos laikuos pieņēma vai 3, vai 5 kūmus. pie tam puisē̦nam allaž vajadzēja divus krusttē̦vus un vienu krustmāti I, S. 178;
3) ehrende Bezeichnung eines älteren Mannes.
Avots: ME II, 290
1) der Taufvater;
2) der Pate:
krusttē̦vi (kūmi) gāja uz mežu līksti cirst BW. I, S. 173. agrākuos laikuos pieņēma vai 3, vai 5 kūmus. pie tam puisē̦nam allaž vajadzēja divus krusttē̦vus un vienu krustmāti I, S. 178;
3) ehrende Bezeichnung eines älteren Mannes.
Avots: ME II, 290