[kŗãka, jem., der schnarcht Nigr.; ein weinerliches Kind Ahswikken, Wain.]

Avots: ME II, 297

kŗãka: kuo tad nu vēl ... kŗāc kâ k. (von einem weinenden Kind) Janš. Līgava I, 245.

Avots: EH I, 665