krèkt ^2, -cu,

1) krächzen:
[vārna krē̦c Wessen.] kuovārnu krēkšana;

2) lachen:
krēc vien, rītu raudāsi Mar. n. RKr. XV, 119. [Ursprünglich wohl: kre̦cu (prs.), krècu (prt.), krèkt; vgl. krekt und li. krẽkias, krė˜kės, krė˜kties "brünstig sein (von Schweinen)." Zu krecêt II.]

Avots: ME II, 275

krèkt ² ,

1): auch Gaigalava; pīles sāk krèkt Serbig., (mit è ² ) Saikava, (mit ê ² ) Zögenhof. nuo tās (kraukļu) krēkšanas Pas. IX, 406;

2): laut lachen
Bērzgale.

Avots: EH I, 651