kuburis
kuburis,
1) "?": micīt, manu kuburīt, ik˙dieniņas velējam[a] BW. 24784 var. puķītes piekļāvās katram kuburam Austr.;
[2) "eine nicht gut anliegende Stelle am Anzugu:
viņam mugurā kuburis Dricē̦ni].
Avots: ME II, 297
1) "?": micīt, manu kuburīt, ik˙dieniņas velējam[a] BW. 24784 var. puķītes piekļāvās katram kuburam Austr.;
[2) "eine nicht gut anliegende Stelle am Anzugu:
viņam mugurā kuburis Dricē̦ni].
Avots: ME II, 297