kukaragās
kukaragâs AP., Bers., Lub., kukaraguôs Saul., Druw., kukurê Smilt., kukurês, kukarês, kukargâ Serb., kukarigâs Lös., kukurlādê C., kukarzê, kukarzês N.-Schwanb., kukuruôs nest, auf dem Rücken tragen - cilvē̦ku, sevišķi bē̦rnu tâ nest, ka ne̦samais apņe̦m ruokām nesēja kaklu un nesējs saņe̦m ne̦samā kājas. viņa mani ņēma kukarēs Jauns. Duomas II, 288. [Teilweise liegt hier wohl russischer Einfluss vor, vgl. r. носить кого на закýкоркахъ; кýкорачъ "на четверенькахъ".]
Avots: ME II, 301
Avots: ME II, 301