kukuļot

kukuļuôt,

1) gew. pìekukuļuôt, bestechen:
saka, ka viņš grib kukuļuojains Wid.;

[2) sich bestechen lassen:
ierēdņi, kas nekukuļuo Leijerk. I, 35.] Subst. kukuļuôtãjs, der Bestecher.

Avots: ME II, 302