kul˜dinât [li. kùldinti "dreschen lassen"], tr., freqn. zu kul˜t,

1) wiederholt dreschen:
nakti riju kuldināju BW. 6865. ai, lielā rudzu rija, kas nu tevi kuldinās? 14846. labībiņa kuldināta 7707;

2) prügeln:
kur, meitiņa, kūju liki, ar kuo māti kuldināji? BW. 22810;

3) dreschen od. prügeln lassen:
kundziņš mani kuldināja BW. 31344.

Avots: ME II, 305

kul˜dinât,

2): auch Salis;

3): dreschen lassen
Siuxt.

Avots: EH I, 670