kul˜tuve, die Umhertreiberin Kav., Ruhental. Zu kul˜t(iês). (Vgl. li. kultūvė˜ "Waschholz".]

Avots: ME II, 309

kul˜tuve,

1): citi mani tādēļ turē̦tu par kultuvi Mekons Parīzes asinskāzas 16; ‡

2) = ķẽrne 1: kultuves jeb ķērnes Pēt. Av. I, 184.

Avots: EH I, 672