ķērne
ķẽrne, ķẽ̦rna [Lautb.],
1) ein Gefäss, in dem Butter gemacht und [auch die Sahne] gehalten wird:
kad tuo ķērni kustinās, būs i[r] sviesta, i[r] paniju BW. 2933. vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681. nu es savu līku pirkstu apkārt ķē̦rnu (Var.: ap ķērnīti, ķērniņu) sitināšu BW. 31038. pat vē̦sā pagrabā jau krējums skābst pa ķērni Austr.;
2) ein Schmutzfink:
kuo te veda? ķē̦rnu veda. taisāt bē̦rni kaŗuotītes, dabuosit ķē̦rnas pienu BW. 16747; auch ķērnes, ķē̦rnu, ķērnpiens, Buttermilch. [Aus mnd. kerne, woher auch li. kernà und estn. kern.]
Avots: ME II, 376
1) ein Gefäss, in dem Butter gemacht und [auch die Sahne] gehalten wird:
kad tuo ķērni kustinās, būs i[r] sviesta, i[r] paniju BW. 2933. vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681. nu es savu līku pirkstu apkārt ķē̦rnu (Var.: ap ķērnīti, ķērniņu) sitināšu BW. 31038. pat vē̦sā pagrabā jau krējums skābst pa ķērni Austr.;
2) ein Schmutzfink:
kuo te veda? ķē̦rnu veda. taisāt bē̦rni kaŗuotītes, dabuosit ķē̦rnas pienu BW. 16747; auch ķērnes, ķē̦rnu, ķērnpiens, Buttermilch. [Aus mnd. kerne, woher auch li. kernà und estn. kern.]
Avots: ME II, 376