kumbrināt

‡ kumbrinât "?": redzēja ... nuolĩkušu sēžam kādu veci ... Baibele piesteidzās tam klāt teikdama: "lab˙dien...! kuo nu kumbrini?" - "kuo nu kumbrinu. mizuoju kārklus"' Janš. Mežv. ļ. II, 192. kad viņam kas kņubinams, kumbrinams, tad viņš ... darbā kâ iemiris 195. Refl. -tiês "?": visi strādāja, kustējās, kumbrinājās un kņuba pa āru Janš. Mežv. ļ. II, 371. Vgl. li. kum̃brin(ė)ti "langsam mit kleinen Schritten in gebückter Haltung gehen".

Avots: EH I, 673