kumburs

kumburs [li. kum̃buras "бугорок"], der Auswuchs [kum̃burs Ruj.], der Knorren (am Baume) Laud.; eine Erhtöhung, Erhabenheit, Anhbhe, ein Höcker Sessw., N.-Schwanh. [Vgl. kum̃brs.]

Avots: ME II, 311


kumburs

kumburs, ‡

2) kùmburs 2 Saikava, kùmburkuoks 2 ebenda, = kum̃brs 4: k. ir tis, kur ieliek grigalku Saikava.

Avots: EH I, 673