I kums, ein Fischbehälter, ietaise nuo dēļiem ar izurbtiem caurumiem dēļuos, kur uzglabā saķe̦rtas dzīvas zivis C., Bers., Sessw., Lubn. [Aus mnd. kum "Behälter"]

Avots: ME II, 312

II kums, der Knäuel, der Haufen: aitiņas nuotupjas istabas vidū vienā kumā Etn. III, 13. aiziet kumu kumiem, auch kumu kumām Bers., gebückt taumelnd geht er davon. Vgl. kumurs.

Avots: ME II, 312

II kums: zem gubas bija ve̦se̦ls k. peļu Behnen.

Avots: EH I, 674