Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kuošļât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kuošļât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

apkošļāt

apkuošļât, apkuožļât Gr. - Behrsen, tr., demin., ringsum anbeissen, benagen: kas tad man te dažus ābuoltiņus apkuošļājis? LP. III, 29.

Avots: ME I, 97, 98

nokošļāt

‡ nùokuošļât, wiederholt beissend abbeissen: n. pīpei galu.

Avots: EH II, 58

pakošļāt

pakuošļât, tr., etwas beissen, beissend probieren: pakuošļā - ne˙kas, pumpurs vien ir LP. VII, 577.

Avots: ME III, 52

uzkošļāt

uzkuošļât,

1) wiederholt beissend zum Vorschein kommen lassen:
uzkuošļāt asinis lūpām Wolmarshof;

2) ein wenig kauen:
uzkuošļāt tabaku Memelshof.

Avots: ME IV, 349

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apkožļāt

apkuožļât (unter apkuošļât): auch Ahs. (mit uô 2 ): luopi mē̦dz jaunus kuoku zarus un galuoknes a. Ahs. ābuoļus ... apkuožļājis Pas. IX, 189.

Avots: EH I, 95, 96

apzurināt

‡ apzurinât Dond. n. RKr. XVII, 65, = apkuošļât: kaķis ... ar zuobiem apzurinājis gaļas gabalu.

Avots: EH I, 128

mužļāt

‡ mužļât,

1) (etwas Zähes) lange und langsam (wiederholt) beissen;
kuošļât Bērzgale, Rositten, Welonen;

2) quälen
Bērzgale: kaķis mužļāja peli.

Avots: EH I, 837

pakodīt

‡ pakuôdît Oknist, = pakuošļât: vari p. riekstus.

Avots: EH II, 146

zelēt

zelêt (li. želė`ti "kauen, sabbern" Tiž. I, 409),

1) nur mit dem Gaumen, wie kleine Kinder, kauen, (etwas Zähes oder Hartes) kauen, sabbeln
AP., Bers., Gr.-Buschhof, C., Dunika, Erlaa, Festen, Gotthardsberg, Gramsden, Jürg., Kaugershof, Lub., Lubn., Nötk., A.Ottenhof, N.-Peb., Pernigel, Ramelshof, Salis, N.-Salis, Stockm., Trik., Widdrisch, Wolm., U., Wellig 34 (unbek. in Dond., Gotg., Heidenfeid, Kaitenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Oknist, Schnehpeln, Schwanb., Selsau, Selg., Sessw., Siuxt, wo dafür kuošļât resp. kuožļât): turēja tabakas klumšķi aiz lūpas un zelēja un sūca tuo Janš. Dzimtene 2 81;

2) lecken
U.; saugen Lubn.;

3) prügeln
Bauske, Bers., Dunika, Libau;

4) unablässig und sich wiederholend (dasselbe) sprechen:
kuo nu zele vienu un tuo pašu? Bers. met nu mieru! kuo vienmē̦r par viņu zelē? Festen, Lub. (hier in dieser Bed. auch das Reflexivum: nezelējies vairs!). vai atkal jau tev tik vien ir mutē kâ E,ze̦rmuižiņa, kuo zelēt? Jaunie mērn˙laiki I, 185; von Wäscherinnen: viņas zelē (waschen langsam Wäsche) tur visu dienu Lubn. Wohl zu gr. χελῡ´νη "Lippe, Kinnlade" an. giǫlnar, schwed. gäl "Kiefer", s. Bezzenberger BB. XXVII, 183.

Avots: ME IV, 703, 704