iekodīt
[ìekuodît, an verschiedenen Stellen anbeissen: maizi, ābuolu Nigr., Dunika, Bauske, Ruj.]
Avots: ME II, 33
Avots: ME II, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kuodît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kuodît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)
izkodīt
piekodīt
sakodīt
sakuodît: mit uô Nerft; skudras gurnus sakuodīja Tdz. 57321; an mehreren Stellen (ein wenig) anbeissen: s. (mit uõ) bē̦rnam maizi; s. zīmuli (wo?).
Avots: EH XVI, 421
Avots: EH XVI, 421
sakodīt
sakuodît, tr., freqn., (wiederholt) zerbeissen, zernagen Spr., Wid.: suns sakuodīja... ruoku Pasaules lāpītājs 14. uz auguoņiem... liek... jukām ar sāli sakuodītu maizi Etn. IV, 2.
Avots: ME II, 661
Avots: ME II, 661
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atkost
atkuôst, [li. atkásti] tr.,
1) abbeisen
(nach Spr. auch atkuodît): gaļu LP. VII, 914;
2) beissend stumpf machen:
zuobus LP. VI, 419;
3) durch einen Gegenbiss
a) einen Biss unschädlich, rückgängig machen, enthexen:
kāds suns iekuož, tāds lai atkuož RKr. VI, 21; atkuošana, das Enthexen LP. VI, 23; cf. atkuodējs,
b) sich rächen:
es viņam atkuodīšu MWM. VII, 881. skaišas... un meklē vārdus, ar kuo atkuost Ziltars Dz. V. Refl. -tiês,
1) stumpf werden:
izkapts cietajā zālē atkuodusies; auch tr.: atkuosties zuobus, sich die Zähne stumpfbeissen;
2) bis zum Überdruss beissen, überdrüssig werden:
Sprw. atkuodies kā sīvā rutkā, ist vollständig überdrüssig geworden. Mit dem Acc.: viņš jau tevi atkuodies Alm., er ist deiner überdrüssig geworden;
3) sich statt beissen, sein Mütchen kühlen, sich rächen:
dabūjuši saimnieka bē̦rnu ruokā, nevariet atkuosties vien Aps. tikmēr nepalika mierā, kamē̦r atkuodās Lasd. nu reiz viņš varēs pie tevis atkuosties Latv. [būtu man vaļa, gan es atkuostuos Manz. Post. I, 31; bez vainas gribēdams atkuosties, atriebties ibid. II, 117].
Kļūdu labojums:
iekuož = iekuodis
ruokā = naguos
Aps. = Aps. IV, 20.
Avots: ME I, 169, 170
1) abbeisen
(nach Spr. auch atkuodît): gaļu LP. VII, 914;
2) beissend stumpf machen:
zuobus LP. VI, 419;
3) durch einen Gegenbiss
a) einen Biss unschädlich, rückgängig machen, enthexen:
kāds suns iekuož, tāds lai atkuož RKr. VI, 21; atkuošana, das Enthexen LP. VI, 23; cf. atkuodējs,
b) sich rächen:
es viņam atkuodīšu MWM. VII, 881. skaišas... un meklē vārdus, ar kuo atkuost Ziltars Dz. V. Refl. -tiês,
1) stumpf werden:
izkapts cietajā zālē atkuodusies; auch tr.: atkuosties zuobus, sich die Zähne stumpfbeissen;
2) bis zum Überdruss beissen, überdrüssig werden:
Sprw. atkuodies kā sīvā rutkā, ist vollständig überdrüssig geworden. Mit dem Acc.: viņš jau tevi atkuodies Alm., er ist deiner überdrüssig geworden;
3) sich statt beissen, sein Mütchen kühlen, sich rächen:
dabūjuši saimnieka bē̦rnu ruokā, nevariet atkuosties vien Aps. tikmēr nepalika mierā, kamē̦r atkuodās Lasd. nu reiz viņš varēs pie tevis atkuosties Latv. [būtu man vaļa, gan es atkuostuos Manz. Post. I, 31; bez vainas gribēdams atkuosties, atriebties ibid. II, 117].
Kļūdu labojums:
iekuož = iekuodis
ruokā = naguos
Aps. = Aps. IV, 20.
Avots: ME I, 169, 170