kùrms C., Smilt., [Ronneb.], ķurms [Bers.], der Haufe, der Knäuel: baznīcē̦ni stāvēja kurmuos Smilt. ļaudis ķurmuos vien gāja, pārspriezdami jaunā mācītāja runu Seib. krampji savilka viņu kurmā C. mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā LP. VII, 727.

Avots: ME II, 324

I kùrms (der Haufe): nach Loewenthal PBrB. LII, 458 aus *kurpmos zu norw. dial. hurv "hope, flok, uredig forviklet masse" (?).

Avots: EH I, 679

II kurms (unter kur̃mis II): auch Tdz. 37161, Pas. I, 405, (mit ur̃ ) Nikrazen, (mit ùr ² ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 679