kurmulis
I kùrmulis,
1) der Haufe, die Menge, Masse, ein Knäuel:
bē̦rni sagājuši kurmulī Smilt. tad viss šis mīlināšanās kurmulis pagriezās uz viņu A. XII, 335. tai vajadzē̦tu tik rauties zem savas se̦gas kurmulī A. VII, 809 ;
2) ein kleiner Teil von einem wertlosen Gegenstande
Erlaa n. Etn. IV, 99.
Avots: ME II, 324
1) der Haufe, die Menge, Masse, ein Knäuel:
bē̦rni sagājuši kurmulī Smilt. tad viss šis mīlināšanās kurmulis pagriezās uz viņu A. XII, 335. tai vajadzē̦tu tik rauties zem savas se̦gas kurmulī A. VII, 809 ;
2) ein kleiner Teil von einem wertlosen Gegenstande
Erlaa n. Etn. IV, 99.
Avots: ME II, 324