kuš
kuš!
kušā!1) eine Stillschweigen gebietende Interjekton - still! ruhig! kuš, tu mele, turi muti! BW. 8042.
kuš, aitiņ, kuš kaziņ 29072.
eijā, kušā, mazie bē̦rni 2050;
2) warte: kuš! puisim iešāvies prātā LP. V, 6.
kuš! kuš! viņš duomā VI, 6.
Auf frz. couche!Avots: ME II,
329