kājenieks

kãjeniẽks (unter kãjiniẽks),

1): einer, der kein Pferd besitzt:
kuo, māsiņa, tu darīsi, kājenieku dabūjuse? kājām iesi baznīcā, kājām sē̦rstu bāliņuos BW. piel.2 258681.

Avots: EH I, 599