kãjiens,

1) das Aufsein:
ļaudis bijuši cauru nakti kājienā Kav. od. kājienē Spr.;

[2) = kāje̦ns, auf den Beinen seiend: vēl tik vē̦lu ir kājieni Janš. Dzimt. ² I, 101].

Avots: ME II, 189

kãjiens,

2): kas pirmais būs k., lai paceļ zirgus! Dunika.

Avots: EH I, 599