kãrte, kãrts, - s,

1) die Karte
(kārta LP. VI, 753): kãrtis spēlēt, Karten spielen. uz kārtīm savu mantu nuospēlēt Kaudz. M.; kāršu spēle, das Kartenspiel;

2) die Landkarte:
Latvijas kārte [auch kàrte]. Zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 201

I kãrte,

1): kāršu spētmanīt[i]s BW. 3115.

Avots: EH I, 605

‡ II kãrte Dunika, = kãrts II 2 (13 Fuss 6 Zoll).

Avots: EH I, 605

‡ III kārte, = kā`rta 1: ielīka zemes k. (Var.: kārta) BW. 9401 var.

Avots: EH I, 605