V kāsinât, im VL. vom Wachtelgesang gebraucht [?] U.: grieze grieze rudzīšuos, paipaliņa kārkliņuos; grieze rudzus briedināja, paipaliņa kāsināja BW. 27996. [Wohl aus und gleich kārsināt; s. karsināt II.]

Avots: ME II, 203

I kãsinât [li. kósinti], fakt. zu kãsēt, husten lassen, ein Kind so halten, dass es leichter husten kann Saticken, Serb., Bers. n. A. XV, 2, 394.

Avots: ME II, 203

II kāsinât, tr., auf den Zahn fühlen [?]: viņš tuo tik ilgi kāsināja, kamē̦r izdabūja visus nuoslē̦pumus zināt Druw., Serben.

Avots: ME II, 203

[III kãsinât Spahren, = kãst, seihen.]

Avots: ME II, 203

[IV kãsinât Roop, Loddiger, Nitau, Ronneb., kàsinât Schujen, (Wolle) tocken lassen: nuovedu vilnu kāsināt.]

Avots: ME II, 203