I kūķītis ein Heuhaufen Selg. n. Etn. IV, 98.

Avots: ME II, 333

II kūķītis U., ein Werkzeug bei der Handmühle.

Avots: ME II, 333

III kūķītis U.,

1) ein Zwerg ;

2) der Zaunkönig ;

[3)"?": mazs bē̦rns satīts kũķītī (vom Kopf bis zu den Füssen in Windeln gebunden)
Burtn.].

Avots: ME II, 333

‡ IV kūķītis "?": malu malu tabaciņas, k. milnas galiņā. es dziedāju dziedamuo, k. vilka ve̦lkamuo BW. 34072, 1.

Avots: EH I, 682