kopslaukums
kuõpslàukums, die beim Melken von mehreren Kühen gewonnene Milch: mazgruntniekiem tik plāna piena ne˙maz nav. vis˙maz nav visa laidara kuopslaukumā. Dz. Vēstn.
Avots: ME II, 346
Avots: ME II, 346
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'làukums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'làukums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
noplaukums
noplaukums
nùoplàukums, das Abgebrühtsein, eine abgebrühte Stelle am Körper [Bers., Vank., Mitau, Kursiten, Vīt., Lös., Salgalnl.
Avots: ME II, 830
Avots: ME II, 830
Šķirkļa skaidrojumā (4)
lauks
laukums
laukums,
1) laũkums C., [N. - Peb., Jürg., Arrasch, Wandsen, làukums Wolm.], eine freie Fläche, ein freier Platz: mežā atruonas liels laukums Mat. skat vien, cik ātri ļautiņu bari pa dārziem un laukumiem izdalās MWM. III, 324. dejas laukums, der Tanzplatz Saul.;
2) làukums, die Blässe:
guovij laukums pierē (vgl. Konv. 2 1892; [Flecken von anderer Farbe als die Grundfarbe (kad bē̦rns svārciņus vienreiz būs apmīzis, tūlīt būs laukumi) U.]: baltu bārdu, kas ne˙sen vēl bija raiba - spīdīgi me̦lniem un zilgani baltiem laukumiem Jauns.; [das Durchbrochene in Spitzen St., U.].
Avots: ME II, 427, 428
1) laũkums C., [N. - Peb., Jürg., Arrasch, Wandsen, làukums Wolm.], eine freie Fläche, ein freier Platz: mežā atruonas liels laukums Mat. skat vien, cik ātri ļautiņu bari pa dārziem un laukumiem izdalās MWM. III, 324. dejas laukums, der Tanzplatz Saul.;
2) làukums, die Blässe:
guovij laukums pierē (vgl. Konv. 2 1892; [Flecken von anderer Farbe als die Grundfarbe (kad bē̦rns svārciņus vienreiz būs apmīzis, tūlīt būs laukumi) U.]: baltu bārdu, kas ne˙sen vēl bija raiba - spīdīgi me̦lniem un zilgani baltiem laukumiem Jauns.; [das Durchbrochene in Spitzen St., U.].
Avots: ME II, 427, 428
noplaukt
slaukt
I slàukt, slàucu, melken: guovi, kazu. slaucama guovs, eine milchende Kuh. kad guovis ziemā pirmuo reiz nāk slaucamas (werden milchend) Etn. IV, 69. Sprw.: slauc, kamēr piena duod. Refl. -tiês, sich milchen St. Subst. slàukšana, das Melken; slàukums, das Ausgemelkte, das einmal durch Melken Erhaltene U., der Milchertrag Dr.: rīta un vakara slaukums. šai slaucenē ir triju guovju slaukumi. rīta slaukumā bij maz piena. dzinās pēc lieliem piena daudzumiem (slaukumiem) Konv. 2 2523. trešā slaukuma guovs, eine das dritte Mal milchende Kuh Raiskum; slàucẽjs, wer melkt. Nebst slaucît zu li. šliaũkti "fegen" (s. Būga LM. IV, 443 und KZ. LII, 270 und 293) und (nach Specht 19) šliùkšlė "Auskehricht"; letzten Endes wohl zur Wurzel von le. slaumi; vgl. auch šļūk(ā)t.
Avots: ME III, 919
Avots: ME III, 919