līgant
līgant, tahm., zur Verstärkung von līguôt, schwebend, schaukelnd: līgant līg(uo) tā vietiņa BW. 28036, aus Angermünde.
Avots: ME II, 483
Avots: ME II, 483
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'līguôt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'līguôt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
līksmanis
līksmanis Sessw., [lĩksmenis Jürg. ], liksmenis Sinolen, līksminis Trik. n. U., eine moorige, schwankende Sumpfstelle, sumpfiger, schwankender Seerand: e̦ze̦ra līksmanis ir e̦ze̦ra mala, kuŗa līguojas un zem kuŗas ir ūdens un ļuoti mīksta dūņa. [Wohl zu līguôt; vgl. lĩguotne
1. ]
Avots: ME II, 486
1. ]
Avots: ME II, 486
līkstavas
līkste
I lìkste [C. ], lìksts, -s,
1) etwas Krummes
[lĩkste Ruj. ], der Bogen [lìksts, -s PS. ]: tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu līkstītē (Var.: ritulā) BW. 21827; līkstu bultas, die Pfeife Liev.; [līkste, ein krummgebogener Stab zum Bänderweben Bielenstein Holzb. 417 ];
2) die Wiegenstange
[(li. lingstìs РФВ. LXV, 309 dass.) lìksts, -s, Ronneb., N. - Peb. ]: šūpuoļa līksts čīkst MWM. VIII, 241. kūmas taisījās braukt uz mežu pēc līksts BW. I, 187; [jede geschmeidige Stange U.; lîkste 2 Segewold "die Angelrute"];
3) der Bügel an der Gerstensense;
4) der Henkel
[lîkste 2 Dunika ];
5) der Reifen des aus einem Stück bestehenden Wagenrades
Etn. II, 97;
6) ein Teil des Hamens:
āms sastāv nuo līkstēm jeb gaŗām linumu strēmelēm. ik˙katrs zvejnieku saimnieks duod pa vienai līkstei Etn. II, 106; [s. auch Bielenstein Holzb. 650 ];
7) die (elastische) Feder
A. XX, 157; [līkstes, federnde Stäbe mit Schlingen zum Hasenfangen Bielenstein Holzb. 584, biegsame Holzfedern 588 ];
8) eine lange, dünne Stange zur Befestigung des Strohs auf Strohdächern:
līkstiņas - tievas, gaŗas bē̦rza vai elkšņa kārtiņas, ar kuŗam jumjuot piestiprina salmus. lìkstiņas piesien ar adatiņām pie kārtīm C. [In der Bed. 2 nebst li. lìngė dass. zu līguôt, vgl. auch Scheftelowitz IF. XXXIII, 141; dagegen in der Bed. 1, 2, 3, 4, 5 zu lìkt, lìekt. ]
Avots: ME II, 486, 487
1) etwas Krummes
[lĩkste Ruj. ], der Bogen [lìksts, -s PS. ]: tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu līkstītē (Var.: ritulā) BW. 21827; līkstu bultas, die Pfeife Liev.; [līkste, ein krummgebogener Stab zum Bänderweben Bielenstein Holzb. 417 ];
2) die Wiegenstange
[(li. lingstìs РФВ. LXV, 309 dass.) lìksts, -s, Ronneb., N. - Peb. ]: šūpuoļa līksts čīkst MWM. VIII, 241. kūmas taisījās braukt uz mežu pēc līksts BW. I, 187; [jede geschmeidige Stange U.; lîkste 2 Segewold "die Angelrute"];
3) der Bügel an der Gerstensense;
4) der Henkel
[lîkste 2 Dunika ];
5) der Reifen des aus einem Stück bestehenden Wagenrades
Etn. II, 97;
6) ein Teil des Hamens:
āms sastāv nuo līkstēm jeb gaŗām linumu strēmelēm. ik˙katrs zvejnieku saimnieks duod pa vienai līkstei Etn. II, 106; [s. auch Bielenstein Holzb. 650 ];
7) die (elastische) Feder
A. XX, 157; [līkstes, federnde Stäbe mit Schlingen zum Hasenfangen Bielenstein Holzb. 584, biegsame Holzfedern 588 ];
8) eine lange, dünne Stange zur Befestigung des Strohs auf Strohdächern:
līkstiņas - tievas, gaŗas bē̦rza vai elkšņa kārtiņas, ar kuŗam jumjuot piestiprina salmus. lìkstiņas piesien ar adatiņām pie kārtīm C. [In der Bed. 2 nebst li. lìngė dass. zu līguôt, vgl. auch Scheftelowitz IF. XXXIII, 141; dagegen in der Bed. 1, 2, 3, 4, 5 zu lìkt, lìekt. ]
Avots: ME II, 486, 487
pielīgot
pìelĩguôt,
1) līguojuot verschaffen:
pielīguoju (Var.: piedziedāju, salīguoju) brāļam sievu BW. 33118 var.;
2) viel
līguôt: kuo nu pielīguosi tukšā dūšā? Lennew., N.-Peb.;
3) mit dem Gesang von Johannisliedern füllen:
Jāņu bē̦rni pielīguoja visas mājas;
4) schwankend nahen
MSil.; schwerfällig, mühsam nahen und schwanken: siena ve̦zumi pielīguoja pie šķūņa Golg. ar laivu pielīguot pie krasta Libau.
Avots: ME III, 268
1) līguojuot verschaffen:
pielīguoju (Var.: piedziedāju, salīguoju) brāļam sievu BW. 33118 var.;
2) viel
līguôt: kuo nu pielīguosi tukšā dūšā? Lennew., N.-Peb.;
3) mit dem Gesang von Johannisliedern füllen:
Jāņu bē̦rni pielīguoja visas mājas;
4) schwankend nahen
MSil.; schwerfällig, mühsam nahen und schwanken: siena ve̦zumi pielīguoja pie šķūņa Golg. ar laivu pielīguot pie krasta Libau.
Avots: ME III, 268