Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

glīve

glīve,

1) Wasserblüte, der grüne Schleim auf dem Wasser, der Schlick, der Schleim
L., St., U., Konv. 2 2673;

2) die Farbe
Allend. n. U. [Zu li. gleĩvės od. gléivos "Schleim", poln. gliwieć "verderben (vom Käse)", klr. гли́ва "Leberschwamm", gr. γλοιός "klebrige Feuchtigkeit", gleims, glīts u. a., s. Wood IF. XVIII, 43, Zupitza Germ. Gutt. 147, Walde Wtb. 2 348 unter glūs, Boisacq Dict. 150 f., Berneker Wrtb. I, 304, Trautmann Wrtb. 92 u. a.]

Avots: ME I, 628


glīvene

glīvene, Laichkraut (potamogeton) RKr. II, 76: glīvenes un lē̦pas ūdenī aug Konv. 2 1120.

Avots: ME I, 628


līvenis

lĩvenis,

1) eine moorige, schwankende Stelle, mooriger, schwankender Seerand
Burtn.;

2) eine grosse Menge:
ve̦se̦ls līvenis ļaužu Burtn.

Avots: ME II, 491


līvens

[lĩve̦ns Salis, moorig, schwankend: l. purvs].

Avots: ME II, 491


līveris

līveris,

1) der Herumtreiber
MWM. VI, 140;

2) Hafer
Infl. n. U.

Avots: ME II, 491


plīvenēt

plĩvenêt Bauske, (mit ì 2 ) Warkl., s. plīvinât. .

Avots: ME III, 350


plīveris

plīveris "?": es jūsu priekšā tīrais plīveris, ubags Latv.

Avots: ME III, 350

Šķirkļa skaidrojumā (10)

blīvi

blĩvi, blĩviski, blīveniski, fest, zusammengepackt, vollgestopft: kuo spiedies klāt tik blīvi? Aus. laiva kŗauta līdz malām tik blīvi Aus. uguns jau nede̦g tāpēc, ka tu esi malku blīveniski salicis Līniņ Wain.

Avots: ME I, 316


glīzda

glìzda Drsth., [glĩzda Nigr.], glìzds 2 Lis., Druw., Bers., Lös., Sessw., [glîzds 2 Tr.], Ton, blauer Lehm, Mergel: Bē̦rzuonē glīzda zeme BW. 9763. [Zu glīve (s. dies), глей, глина, mnd. klei "Hehm" u. a., vgl. Pauli KZ. XVIII, 23 f. und Leskien Nom. 586.]

Avots: ME I, 628


glīze

II glīze, der Schlamm auf Flüssen U. Zu glīve, li. gližùs "слизистый" usw., [s. Persson Beitr. 465].

Avots: ME I, 628


izklīvēties

izklìvêtiês, Lub., sich ausputzen, sich aufdonnern: viņa le̦pni izklīvējusies Dünsb. tie ļāvās nuo tādas izklīverēšanās knīpas apmulsināties Alm.

Avots: ME I, 753


kvapa

kvapa, ein kleines, feistes, dickes Tier: pele tik re̦sna kâ kvapa Etn. I, 138 (aus Līve). - Identisch mit dem entlehnten kvape U. (li. kvarčinti "bittend quälen".]

Avots: ME II, 351



līvis

III lĩvis, līve, līvens Serbigal n. U., ein Stossnetz in seichtem Wasser [Abbildung bei Bielenstein Holzb. 670], eine dreieckige Garnreuse Karls., Salis., Burtn. [In Lemsal - ein viereckiges Netz. - Aus estn. līw. " Handnetz", s. Thomsen Beröringer 266.]

Avots: ME II, 491


plīvināt

plīvinât, plīvinêt Odensee, Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 409, plīvenêt, -ẽju Spr.,

1) plìvināt 2 Selsau, Kl., Lis., Kreuzb., Saikava, Gr.-Buschhof, die Flügel bewegen
Spiess n. U.; flattern Depkin n. U.; putns plīvinā ("laižas") Wessen;

2) flattern machen, lassen
kas nelika vejiņam manu matu plīvināt? BW. 24451 var.;

3) plätschern; auf dem Wasser hin- und hertreiben
(intr.): līdeciņa plīvināja ezeriņa maliņā BW. 30757,1. laivenieka dvēselīte uz ūdeņa plīvināja (Var.: plivināja) BW. 30753;

4) auf dem Wasser schwimmend bewegen, hin- und hertreiben
(tr.) U.: e̦zariņš plīvināja (Var.: plivināja) pāri baltu villānīšu BW. 13404;

5) "purināt" Mag. IV, 2, 135. Refl. -tiês, (im Winde) flattern (z. B. von einer Fahne) Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 350, 351


špilkums

špilkums, = spilkums, eine kleine Lehmschüssel Dunika, Stenden (mit il˜ ), Talsen, ein grösseres Schüsselchen Līve n. Etn. II, 34, eine Schüssel, worin der Teetopf ausgespült wird (mit il˜ ) Ronneb., ein flacher Topf (mit il˜) Nigr.: Zana ienesa... špilkumā taukšķē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815.

Avots: ME IV, 101


zalktis

zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis 2 Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts 2 Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs 2 Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis 2 Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis 2 Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,

1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;

2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;

3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.

Avots: ME IV, 684, 685