lēkalēt

lẽ̦kalêt, - ẽju, lẽ̦kaļât [auch Nigr.], - ãju, intr., frqn., demin. zu lèkt, hin und wieder ein wenig springen, hüpfen: jē̦ri lē̦kaļā pa nuoru.

Avots: ME II, 456


lēkalēt

lẽ̦kalêt: auch (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Kaltenbr., Lettg.; l. pa kuokiem Pas. XIII, 29 (ähnlich 64). mīcuot krējums ... lē̦kalē nuo puodiņa XI, 401. pa sieksteņas l. Tdz.46120.

Avots: EH I, 736