lacināt
I lacinât (li. lãkinti "fressen machen"),
1) tr., fakt. zu lakt, lecken, schlürfen lassen, füttern (mit einer Flüssigkeit):
kuŗu ciemu gaŗām gāju, tur sunīšus lacināju BW. 19269, 2. rīt vārīšu auzu putru, tad es jūs lacināšu 19384;
2) freqn., demin., lecken
St., wie ein Hund fressen U.
Avots: ME II, 399
1) tr., fakt. zu lakt, lecken, schlürfen lassen, füttern (mit einer Flüssigkeit):
kuŗu ciemu gaŗām gāju, tur sunīšus lacināju BW. 19269, 2. rīt vārīšu auzu putru, tad es jūs lacināšu 19384;
2) freqn., demin., lecken
St., wie ein Hund fressen U.
Avots: ME II, 399