laidēt

[laidêt (linus) Warkl., Lis., = laidinât l.]

Avots: ME II, 403


laidēt

laidêt

1): l. dzelzi Ermes (mit ); ‡

2) laidêt Bērzgale, schmelzen
(tr.): l. alvu, le̦du.

Avots: EH I, 712