Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'laidinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'laidinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

nolaidināt

nùolaidinât, sich hinlegend ausruhen lassen (?): "... atlaidiniet muguras!" muguras nuolaidinājuši gan˙drīz Iīdz palaunaga laikam Pas. XII, 255.

Avots: EH II, 60


palaidināt

[palaidinât,

1) ein wenig laîdinât 1: p. izkapti mīkstāku N.-Peb. p. linus mitrā vietā Ruj. p. vē̦de̦ru, den Stuhlgang erleichtern
Lis. p. (ein wenig auftauen machen) sniegu saulē Warkh.;

2) ein wenig in die Runde laufen lassen:
p. zirgu Arrasch;

3) ein wenig hin und her streuen:
p. sniegu Bauske. Refl. -tiês, eine Weile auf dem Eise oder vom Berg (im Winter) gleiten: ļauj zē̦niem pa le̦du palaidināties! Lis.]

Avots: ME III, 54


pielaidināt

pìelaidinât laivu lē̦nām pie malas, mit einem Boot behutsam landen N.Peb., Bauske.

Avots: ME III, 264


salaidināt

salaidinât,

1) zusammenfügen:
galdnieks salaidina dēļus Golg.; zusammenflössen, -schwemmen: s. upē baļķus kuopā C.;

2) feucht werden lassen:
s. sienu C., Wolm.; linus par daudz salaidināt Lis.;

3) zusammenschmelzen
(tr.): s. alvas trauku Salis.

Avots: ME II, 665

Šķirkļa skaidrojumā (5)

laidināt

laîdinât,

1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;

2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!

3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.

Avots: EH I, 712


salaidīt

salaidît,

1) umwandeln, machen zu:
salaidīja (tē̦vu) par zirgu Pas, IV, 404 (aus Welonen); vgl. laidinât 3;

2) "verbinden"
(mit aî) Warkl.; "zusammennähen": salaîdît 2 ielāpus Bauske; zusammenfügen: s. dēļus Ar.

Avots: ME III, 665


uzliedēt

uzliêdêt,

1) etwas dem Regen aussetzen:
sìens par sausu, vajag drusku uzliedēt Wolmarshof;

2) = uzlaidinât: kalējs uzliedēja man lemešus.

Avots: ME IV, 353


veldināt

I velˆdinât AP. (meist mit at-), = atlaidinât 1: v. tē̦raudu. pēc kaltēšanas tabakas lapas nevajaga daudz veldināt, lai nesāk pelēt.

Avots: ME IV, 527