lanckāt

I lañckât, - ãju, intr., bummeln, sich umhertreiben C., Smilt., Lub., AP. [Aus lancīt + * lankāt?]

Avots: ME II, 420


lanckāt

I lañckât: l. (bradāt) pa ūdeni Warkl.; "schnell gehen" PV.

Avots: EH I, 719


lanckāt

II lanckāt, - ãju Diez n. U., kalfatern.]

Avots: ME II, 420


lanckāt

‡ III lañckât Nötk. "prügeln". - Zur Bed. vgl. auchizlànckât 2 .

Avots: EH I, 719