lapuôts [li. lapúotas], blätterreich, belaubt, mit Blätter versehen: juo tā (birze) bieza, juo lapuota BW. 13118. meita saņēma sluotu aiz lapuotā gala Dīcm.

Avots: ME II, 423

lapuôts: auch C., Fest., Oknist: upmaļu siens ir vairāk l. Grob.

Avots: EH I, 720