lepnīgs

lepnîgs [Janš. Dzimtene V, 99], stolz, prächtig: tur mēs lepnīgu ķēvi ar kumeļu redzējām Dünsb. viņš lepnīgi gāja pa˙priekšu Dünsb. [pīle lepnīgi... atcē̦rt Pas. I, 349.]

Avots: ME II, 452