linguôt, s. liñgât.

Avots: ME II, 472

I linguôt (unter liñgât I),

1): kad gaiļam klāt netiek, tad ar kuoku jāliñguo Seyershof; ‡

2) schleudernd beirerfen:
linguodami ar tiem (scil.: mietiem) ē̦kas sienas Janš: Dzļmtėne III ² , 200.

Avots: EH I, 743

II liñguôt (unter liñgât II),

2): schnell gehen
Seyershof. Refl. -tiês, ‡

2) schnell hin nnd her fliegen
(?) Seyershof: mūsas liñguojas saulītē gar luogu.

Avots: EH I, 743