lipēt

[I lipẽt,

1) zusammenkleben
(tr.) Ruj.; kleben, anhangen Lng., Für. I; labu būs lipēt "dem Guten muss man folgen" Für. I. viņa pē̦das būs man lipēt, ich muss ihm nachfolgen Für. I;

2) "dickflüssig od. zähe werden":
piens jau sāk lipēt Bers.]

Avots: ME II, 473


lipēt

[II lipêt, -u, -ẽju, flackern, schimmern: liesma, zvaigznes lip Sessw. - Vgl. lîpêt.]

Avots: ME II, 473


lipēt

II lipêt,

1): uguntiņa naktī lip Saikava; ‡

2) = lipît 2: plānā skalu lipē̦dama Tdz. 46537 (aus Segew.).

Avots: EH I, 744