lùokņâtiês, -ãjuôs, freqn. zu lìektiês, sich hin- und herbiegen, sich hin- und herwenden: tā strādādama kustējās un luokņājās Janš. [ieraudzījusi luôkņājamies ² kādu sievieti Janš. Dzimtene ² I, 27.]

Avots: ME II, 525

lùokņâtiês: sich wiederholt (besonders in der Därtimerung) abwärts beugen Kurmene.

Avots: EH I, 767