lorkšētlor̃kš(ķ)êt, -u, -ẽju, ļorkšķêt Gold., ļorkšêt, [lor̂kšêt 2 Ruj., lor̃kšêt Salis], intr., laut sprechen, schwatzen Ubbenorm, Burtn., Lems.: vis˙apkārt lorkš MWM X, 585.Avots: ME II, 509