lorkšķēt
lor̃kš(ķ)êt,
-u, -ẽju, ļorkšķêt Gold., ļorkšêt, [lor̂kšêt 2 Ruj., lor̃kšêt Salis], intr., laut sprechen, schwatzen Ubbenorm, Burtn., Lems.: vis˙apkārt lorkš MWM X, 585.Avots: ME II,
509
lorkšķēt
lor̃kšķêt:
auch A.- Ottenhof n. FBR. XVI, 84.Avots: EH I,
759