luteklis, f. lutekle, der Liebling, der Gegenstand besonderer Fürsorge, der Zärtling, ein verwöhntes Kind: viņa pate zin, ka viņa ir lutekle JR. II, 5; laimes luteklis, ein Glückskind, -pilz: uzskatīja visas dabas tautas par laimes luteklēm A. XII, 317.

Avots: ME II, 516

luteklis: manu mazu luteklīt! BW. 2053.

Avots: EH I, 763