lāktīt

làktît 2 (unter lāktêt),

1): auch Druw.; izpūt nu skalu, tē̦v! kam nu vairs tuo gaismu lāktī? Azand. 30. skali lāktīja gaišu uguni 79. kāds kvēpinaja un lāktīja ar skalu Ciema spīg. 261.

Avots: EH I, 727