lẽ̦kât, - ãju, intr., freqn. zu lèkt, wiederholt springen, hüpfen: bē̦rni lē̦kā pa dārzu Ltd. IV, 8. Subst. lẽkâšana, das Springen; lẽ̦kâtãjs, der Springer: buciņš sē̦tu lē̦kātājs BW. 12779. Vgl. gr. ληχᾶν· τό πρός ᾠδήν ὀρχεῖσϑαι Hes.]

Avots: ME II, 456

lẽ̦kât, ‡

2) tanzen (geringschätzig):
skrīvelis, ar kuŗu tur tā lē̦kā Janš. Dzimtene. I ² , 179; ‡

3) wiederholt fliegen
Dunika: aizšautā vārna lē̦kāja nuo viena kuoka uz uotru.

Avots: EH I, 736